Latvijas Sporta Peintbola federācijas noteikumi
Spēles noteikumi.
1.1. Laukums (vasaras, atklātais), kurš ir taisnstūra izskatā un kura izmēri ir 25x50 metri. Ziemas laukumi var būt mazāki pēc izmēriem, tas ir atkarīgs no noteikumiem, bet ne mazāki par 20x40 metriem.
1.2. Laukums ir norobežots ar marķētu lentu, kura atrodas 1 metra augstumā no zemes un laukums norobežots ar aizsargtīklu.
1.3. Starta bāzes ir novietotas taisni no laukuma centra uz gala līnijām tieši pa vidu. Taisnā līnija, kura iet cauri bāzes malām skaitās un ir laukuma robeža. Bāzes tiek iezīmētas ar tīkla gabalu vai baneri, kur ir izkārtota sašauto spēlētāju zona (Dead Box).
1.4. Starta bāzes arī skaitās par sašauto (trāpīto) spēlētāju zonu.
1.5.Uz laukuma ir divi spēles karogi.
1.6. Uz laukuma katrai komandai savas krāsas apsēji, kopā 5 apsēji katrai komandai.
1.7. Piešaušanas zona izvietota pieejamā vietā, izslēdzot iespēju, ka bumbiņa var izlidot ārpus šīs zonas.
1.8. Hronometrāžas zona ir ne mazāka kā 3x3 metri, nepārprotami ir novietota laukuma tuvumā un izslēdz jebkādu variantu, ka bumbiņa var trāpīt uz laukuma hronometrāžas laikā.
1.9. Hronometrāžas zona tiek nodrošināta vismaz ar vienu, vēlams, lai būtu radara veida, mērītājs, kurš atrastos 1,2 — 1,5 metra augstumā no zemes.
Spēlētāju tiesības un pienākumi.
2.1. Katrā komandā jābūt 5 laukuma un ne vairāk kā 2 rezerves spēlētāji. Uz laukuma var iziet tikai tie spēlētāji, kuri ir iekļauti pieteikuma sarakstā un parakstījušies līdz spēles sākumam par drošību.
2.2. No katras komandas, neatkarīgi no pieteikumu skaita vienam ir jābūt kapteinim.
2.3. Ja kapteinis kaut kādu iemeslu dēļ nevar spēlēt, tad viņam ir jānorīko spēlētājs, kurš viņu aizvietos.
2.4. Visiem dalībniekiem jābūt iepazīstinātiem ar spēles noteikumiem kuri ir jāiegaumē visiem spēlētājiem.
2.5. Dalībniekiem ir jāuzņem tiesnešu brīdinājumi un lēmumi sporta garā.
2.6. Dalībniekiem ir jāizvairās no jebkādas uzvedības un rīcības, kuras spētu iespaidot tiesneša lēmumu vai arī slēptu savas komandas kļūdas.
2.7. Kapteinis pārstāv savu komandu pie izlozes un kapteiņu sanāksmes. Tikai kapteinis ir tiesīgs: parakstīt spēles protokolu, griezties pēc paskaidrojuma par tiesneša lēmumu, iesniegt protestu.
2.8. Komandas kapteinis ir atbildīgs par savas komandas disciplināro uzvedību.
2.9. Uz spēles laukuma spēlētājam jābūt ne vairāk kā viens vienstobra pusautomātiskais markers, 68 kalibra, kurš tiek darbināt ar ogļskābo gāzi, slāpekli vai saspiestu gaisu. No markera bumbiņas izlidošanas ātrums nedrīkst pārsniegt 300 pēdas/sekundē uz atklātiem vasaras laukumiem un ne vairāk par 290 pēdām/ sekundē uz mazajiem un slēgtiem ziemas laukumiem, un markerim ir jābūt nodrošinātam ar stobra aizbāzni.
2.10. Visiem spēlētājiem ir obligāti jāvalkā speciālās peintbola maskas visu laiku, kad atrodas spēles laukumā, nošauto spēlētāju zonā, hronometrāžas un šautuves zonās.
2.11. Aizliegts nēsāt masku ar redzamam plaisām vai slikti piestiprinātu stiklu.
2.12. Apģērbam ir jāatšķiras no tiesnešu krāsas apģērba un karoga krāsas. Apģērbam obligāti jābūt tādam, lai tiktu nosegtas rokas un kājas.
2.13. Atļauts izmantot spēles laikā: galvas apsējus, beisbola cepurītes, adītas vilnas cepures, ceļu un elkoņu sargus, cimdus.
2.14. Aizliegts izmantot spēles laikā: apģērbu, kuršр ir pārāk plats un karājas, mīkstos ieliktņus, kuri ir iešūti apģērbā, izņemot apģērbu, kurš ir speciāli izgatavots priekš peintbola, speciālie krekli - Džersija, kurus pasaulē visi atpazīst piemēram kā firma DYE; ūdens necaurlaidīgos vai ātri uzsūcošos apģērbus.
2.15. Turnīra organizatoriem ir tiesības noteikt ierobežojumus uz: bumbiņu tipu, ražotāju, veidu.
2.16. Spēlētājs laukumā drīkst nēsāt 68 kalibra bumbiņas neierobežotā skaitā.
2.17. Spēlētājs uz laukumu drīkst ņemt līdz: jostu (harnesu) ar neierobežotu bumbiņu tvertņтu skaitu, ne vairāk kā divus stobra tīrītājus, neskatoties uz to konstrukciju. Citus priekšmetus ņemt uz laukumu AIZLIEGTS.
2.18. Spēles laukumā aizliegts lietot: lāzera tēmekļus, dūmu sveces, sprāgstvielas, pirotehniku, radio un telefonu sakaru ierīces.
Spēle
Sagatavošanās spēlei un spēles gaitai.
3.1. Ne mazāk kā 12 stundas pirms turnīra sākuma, tiek pārtraukti visi darbi un spēles. No tā brīža spēles laukums skaitās brīvs, lai sportisti varētu aplūkot un izvērtēt spēles laukumu.
3.2. Ne vēlāk kā 1 stundu pirms pirmās spēles sākuma ir jānotiek kapteiņтu sanāksmei, kurā ir jāpiedalās galvenajam turnīra tiesnesim, vecākajam tiesnesim, turnīra organizatoriem un federācijas pārstāvjiem. Katra komanda uz kapteiņu sanāksmi drīkst nosūtīt ne vairāk kā divus cilvēkus, tai skaitā kapteini.
3.3. Kapteiņu sanāksmē tiek pārrunāts: izmaiņas un papildinājumi pie noteikumiem, komandām tiek izdoti spēļu laiku saraksti pa divīzijām ar norādītu oficiālo spēles laika sākumu; informācija par papildus strādājošām instancēm (tehniskais nodrošinājums, bufete, u.t.t); atbildes uz jautājumiem; dokumentu, par atbildīgajiem - savākšana; spēļu izloze.
3.4. Komandām uz spēli ir jābūt gatavām ne vēlāk kā 5 minūtes pirms spēles sākuma, pēc saraksta. Katram spēlētājam pirms spēles ir jāveic inventāra apskate.
3.5. Spēlētājam jau uz pirmo uzaicinājumu ir jāuzrāda savs ekipējums atbildīgajam tiesnesim. Ja spēlētājam nav atbilstošs inventārs viņš pēc tiesneša brīdinājuma tiek pielaists pie spēlēšanas tikai tad, kad ir atbilstošs inventārs dotajām prasībām.
3.6. Spēlētājs, kurš pēc apskates ir pielaists pie spēles, tikai tad drīkst doties uz laukuma, kad tiek dots signāls.
3.7.Spēles laukuma izlozēšanu veic laukuma tiesnesis, šajā procesā piedalās abu komandu kapteiņi, izlozei ir jānotiek ne vēlāk kā 5 minūtes pirms spēles sākuma.
3.8. Pirms starta signāla, tas ir atkarīgs no laukuma konstrukcijas, spēlētājiem ir jāatrodas savas bāzes priekšpusēз, stobriem ir jābūt vērstiem uz bāzes pusi vai pieskarties pie tīkla, vai pie banera, kur tiek atdalīts no starta bāzes un nošauto spēlētāju zonas (Dead Box).
3.9. Pirms spēles sākuma komandām tiek noziņots - 10 sekundes. Starta signāls tiek dots tāds, lai abas komandas labi dzirdētu un atpazītu (piem. svilpes signāls).
3.10. Spēle — &lquot;2 karogi&lquot;, karogi atrodas katrā bāzē, abās laukuma pusēs. Spēles laiks ir 5 minūtes. Spēles beigās tiek dots signāls, kad tiek iztērēts viss spēles laiks vai tiek veikts uzdevums kādai no komandām, t.i. pretinieka karogs tiek atnests uz savu bāzi.
3.11. Lēmumu par trāpījumu pieņem laukuma tiesnesis vai pats izšautais spēlētajs. Trāpījums skaitās jebkurš trāpījums ar bumbiņu, kura ir atstājusi labi redzamu krāsas traipu un ir saplīsusi, tajā skaitā, ja bumbiņa ir saplīsusi uz spēlētāja vai uz kāda no pārnēsātajiem priekšmetiem. Ir jāpaliek krāsas traipiem, kuru izmēri ir apmēram 1 Ls monētas lielumā (5 rubļu vai 25 centu ASV vai 5 centu LIT). Ja traips ir izveidojies rezultātā no tā, ka sportists pieskāries pie virsmas, kura bijusi ar krāsu notraipīta vai arī uzkāpis zemē guļošai bumbiņai, tad spēlētājam ir jābrīdina tiesnesis, lai notīra netīro virsmu un novāc bumbiņas, kuras varētu traucēt. Spēlētājs drīkst savākt un iznest ārā bumbiņu tvertnes, kuras tika samestas spēles laikā. Trāpījumi pa bumbiņu tvertnēm šajā gadījumā neskaitās par trāpījumu.
3.12. Spēlētājam spēles laikā pašam sevi jāpārbauda vai ir trāpījums vai nav, ja ir trāpījums, tad spēlētājs pats iet ārā no spēles laukuma.
3.13. Trāpījums tiek skaitīts, kad: spēlētājs ir pārkāpis laukuma robežas; neskatoties uz to ir traips vai nav traipa; atkāpties no sava inventāra (izņemot bumbiņu tvertnes un stobra tītāmo) tālāk par 1,5 m. tiks noraidīts no laukuma par nesportisku uzvedību; drošības tehnikas pārkāpumu dēļ vai kāda soda dēļ.
3.14. Tiešs trāpījums skaitās tad, kad bumbiņa ir saplīsusi un atstājusi krāsas traipu, un ar tādu noteikumu, kad spēlētājs ir sajutis un redzējis trāpījumu. Tādos gadījumos spēlētājam nekavējoties jāpaziņo par nošautu un jāatstāj spēles laukums pretējā gadījumā spēlētājs būs noraidīts no laukuma ar attiecīgo soda punktu skaitu.
3.15. Trāpījums, kuru nevarēja pamanīt skaitās tad, kad bumbiņa ir saplīsusi slikti pārredzamā vietā, ar tādu noteikumu, kad spēlētājs nav sajutis vai ievērojis trāpījumu. Tādā gadījumā spēlētājs tiek noraidīts no laukuma bez papildus soda punktiem. Ja spēlētājs ir uzzinājis par nepamanītu trāpījumu pats vai no komandas biedra, tad no tā momenta tāds trāpījums skaitās acīmredzams.
3.16. Spēlētājam, kuram trāpa ir jāpaceļ roka vai markers augšā, ar paceltu ieroci vai roku, nerunājot, sportistam ir jāatstāj spēles laukums uz &lquot;nošauto&lquot; spēlētāju zonu pa īsāko ceпu, kur jāgaida kamēr tiesneši nedos kādu signālu. Slepus ir aizliegts atstāt laukumu — tas ir izstāties nepieceņoties kājās (piem., četrrāpus).
3.17. Spēlētājam ir tiesības griezties pie tiesneša, lai pārbaudītu spēlētāju ar tādu frāzi: &lquot;Tiesnesi, pārbaudi mani vai ir trāpījums?&lquot; vai arī &lquot;Tiesnesi, pвrbaudi spзlзtвju&lquot;, precоzu vietu, kur ir bijis trāpījums.
3.18. Tiesnešiem vajag censties pārbaudīt spēlētājus, nepaziņojot, ka viņš ir neitrālais un netraucēt risināties spēles gaitai. Tiesnesis var, bet tas nav obligāti paziņot spēlētājam par &lquot;neitrālo&lquot;, sekojoša darbība: uzliekot vienu roku spēlētājam uz pleca otru paceļot gaisā un skaļi noziņot &lquot;neitrālais spēlētājs&lquot;. Tiesnesis ir tiesīgs piecelt kājās spēlētāju, lai labāk varētu apskatīt trāpījumu. Pēc pārbaudes tiesnesis ar balss palоdzību un ar žestu dod signālu &lquot;nošautais spēlētājs&lquot; (AUTS) vai arī &lquot;spēlētājs turpina spēli&lquot;, tas ir atkarīgs no situācijas.
3.19. Spēlētājam ar karogu ir jānes karogs tā, lai to labi pārredzētu tiesneši un skatītāji.
3.20. Ja gadījumā spēlētājam ar karogu tiek trāpīts, tad spēlētājam ir jāapstājas un jāatdod karogs tiesnešiem, un nekavējoties jāatstāj spēles laukums. Tiesnesim ir pienākums karogu pakārt vai uzlikt uz tuvākās figūras.
3.21. Karoga paņemšanas moments skaitās tad, kad nesašautais spēlētājs ir paņēmis karogu no sākuma punkta un atkāpies 1,5 m attālumā.
3.22. Karoga nolikšanas moments skaitās tad, kad nesašautais spēlētājs ar pretinieka karogu ir pārkāpis savas bāzes robežu (vai pieskāries). Punkti tiek piešķirti tai komandai, kura ir atnesusi pretinieka karogu uz savu bāzi.
3.23. Spēles laikā ir atļauts nesašautajiem spēlētājiem padot bumbiņu tvertnes ar bumbiņām un vai nu mainīties ar aprīkojumu.
3.24. Spēles laikā spēlētājam ir jāievēro: noteikumus par &lquot;nošautu&lquot; spēlētāju; tajā gadījumā, kad trāpīts, vajag atrasties &lquot;sašauto spēlētāju zonā&lquot;, nerunājot un nedodot nekādus signālus un neveicot nekādas darbības, attiecībā pret spēlētājiem, tiesnešiem un skatītājiem; sašauto spēlētāju zonu atstāt tikai tajā mirklī, kad tiesnesis ir devis signālu; atturēties no kustības pret neitrālu spēlētāju; bez iebildumiem pakļauties tiesnešu prasībām.
3.25. Spēles laikā spēlētājam ir aizliegts: šaut uz tiesnešiem, skatītājiem, nošautajiem un neitrālajiem spēlētājiem; noņemt masku; stāties agresīvā, fiziskā kontaktā ar pretējās komandas spēlētājiem un tiesnešiem; notīrīt krāsu no sevis vai arī no citiem spēlētājiem; pārbaudi uz krāsu izmantot kā taktisko gājienu; izmantot nošautos spēlētājus un tiesnešus kā aizsegu.
Spēles pabeigšana un spēles protokola parakstīšana.
4.1. Spēles beigu signāls tiek dots, kad karogs tiek nogādāts uz savu bāzi kādai no komandām vai spēles laiks ir beidzies.
4.2. Pēc spēles beigu signāla visiem uz laukuma palikušajiem spēlētājiem ir jādodas uz nošauto spēlētāju zonu.
4.3. Pie nošauto spēlētāju zonas spēlētājiem ir jānodod apsēji, spēles tiesnesim, pēc vecākā tiesneša rīkojuma tiek nosūtīti uz hronometrāžu norādītie cilvēki.
4.4. Pēc hronometrāžas komandas kapteinim ir jāparaksta spēles protokols.
4.5. Visas strīdīgās situācijas tiek risinātas ar laukuma vecāko tiesnesi un tikai ar komandas kapteini.
4.6. Situācijas atjaunošanai, kura skaitās kā strīdus situācija, lai viņu atrisinātu ir vajadzīga vecākā tiesneša atļauja un tad komandas kapteinis pieved to spēlētāju, kurš tika iejaukts šajā situācijā. Vecākajam tiesnesim ir obligāti jāuzaicina tieši tas tiesnesis, kurš atradās tajā momentā, tieši šajā strīda situācijā.
4.7. Gadījumā, kad komandas kapteinis atsakās parakstīt spēles protokolu, tad viņam ir jāsniedz īss mutisks paskaidrojums. Lai viss beigās pilnībā noskaidrotos, tad vecākajam tiesnesim uz situācijas izskaidrošanu ir jāuzaicina galvenais tiesnesis, kuram ir tiesības apstiprināt spēles protokolu arī bez komandas kapteiņa paraksta.
4.8. Uz pēcspēles hronometrāžu katram spēlētājam ir tiesības izdarīt 3 šāvienus, pēc tam peintbola ierocis tiek dots tiesnesim, kurš veic hronografēšanu, tiesnesis veic 3 hronografēšanas šāvienus, ja ātrums nav atbilstošs t.i., lielāks nekā pieļaujamā norma, tad komanda iegūst soda punktus.
Soda punkti, noraidījumi un brīdinājumi, gūtie punkti, protesti.
5.1. Tiesnesis mutisko brīdinājumu dod par pirmo pārkāpumu: neitrāla spēlētāja ignorēšana; stobra aizbāžņa neuzlikšana; par ļaunprātīgu lūgumu tiesnesim par krāsas esamību.
5.2. Tiesneši spēlētāju noraida par pirmo pārkāpumu: laukuma robežas, nav spēlētājam aizsargmaska; uz laukumu līdzi paņemti dažādi neatļauti priekšmeti; jebkura neatļauta veida manipulācija ar peintbola ieroci, ātruma mainīšana uz peintbola ieroča. Tiesneši spēlētāju noraida par otro pārkāpumu: pilnīga ignorēšana par neitrāla spēlētāja paziņošanu; stobri netiek aizbāzti pēc pirmāв uzaicinājuma; tīšu pieprasījumu, lai pārbauda vai ir trāpījums, traucējot spēles gaitai; tiek lietoti lamuvārdi.
5.3. Noraidījums &lquot;1+1&lquot; (no spēles tiek noraidīts viens spēlētājs un vēl viens no komandas) tiek piešķirts par: ja ņem uz laukumu jebkādu instrumentu, lai veiktu labojumus peintbola ierocim; tīšu prātu izmanto, lai pārbauda spēlētāju uz trāpījumu, traucējot spēles gaitai; spēles turpināšanu ar acīmredzamu trāpījumu; atkārtotu atgriešanos uz spēles laukuma pēc tam, kad tika paziņots par nošautu spēlētāju; kontaktu ar citiem spēlētājiem, kuri ar trāpījumu atstāj spēles laukumu; mзģinājumu slēpt vai nolikt citā vietā karogu; fiziskā spēka pielietošanu.
5.4. Noraidijums &lquot;1+2&lquot; (no spēles tiek noraidīts viens spēlētājs un vēl otrs no komandas) tiek piešķirts par: spēles turpināšanu ar acīmredzamu trāpījumu, kas maina spēles gaitu; krāsas traipu tīrīšanu; spēlē izmantotiem automātiskajiem peintbola ieročiem.
5.5. SODA PUNKTI.
5.5.1. Tiesneši piešķir soda punktus par to, ka: spēlētājs turpina spēli ar trāpījumu, notīra krāsu traipus, pielieto rupju fizisko kontaktu, lamājas spēles laikā.
5.5.2. Par rupju fizisko kontaktu tiesneši noraida 1+2, spēlētājs tiek diskvalificēts līdz turnīra beigām ar tiesībām nomainīt ik pēc 3 spēlēm. Ja līdz turnīra beigām ir palikušas mazāk par 3 spēlēm, tad komandai tiek piešķirti 20 soda punkti par katru spēli.
5.5.3. Par spēles laukuma atstāšanu kā sportists, kuram nav trāpījums ar acīm redzamu trāpījumu — 50 soda punkti; par spēles laukuma atstāšanu kā nenošauts sportists tikai ar acоīredzamu trāpījumu, kurš ir paņēmis un atnesis uz savu bāzi karogu — netiek skaitīti punkti ( tie ir 70 punkti).
5.5.4. Vecākais tiesnesis var piešķirt noraidījumu 1+1 spēles laikā vai uzlikt 50 soda punktus pēc spēles par: nepiekāpšanos tiesneša lēmumiem.
5.5.5. Ja priekš grupas noraidījuma pietrūkst spēlētāji, tad tiek uzlikti soda punkti: pie 1+1 noraidījuma — 15 punkti; pie 1+2 noraidījuma par katru iztrūkstošo spēlētāju — 20 punkti;
5.5.6. Par aizsargmaskas noņemšanu uz spēles laukuma — 20 punkti; strīdēšanos ar tiesnešiem — 10 punkti; fiziska iedarbība uz figūrām vai barjerām (pārnešana u.t.t) — 50 punkti; par inventāra atstāšanu uz spēles laukuma (izņemot bumbiņu tvertnes un stobra tīrāmos) — 20 punkti; Par šaušanu pa &lquot;nošautajiem spēlētājiem — 20 punkti; par šaušanu pa tiesnesi — 30 punkti; par priekšā teikšanu un palīdzību savas komandas spēlētājiem ar vārdiem vai žestiem no &lquot;nošauto&lquot; spēlētāju zonas, lоdzjutēju zonas, ja to neizmanto spēlētājs, tad pirmajā reizē — brīdinājums, pēc tam — 10 punkti, ja tiek izmantota palīdzība, tad — 50 punkti.
5.5.7. Soda punkti par lielāku ātrumu nekā atļauts: uz atklātajiem (vasaras) laukumiem par ātruma pārsniegšanu uz pēcspēles hronografēšanu tiek piešķirts sods 2 punkti par katru FPS, sākot ar ātrumu 301 FPS. Pie mazākiem laukumiem, kuri ir slēgtie (ziemas) par ātruma pārkāpšanu pēcspēles hronografēšanas tiek piešķirts sods 2 punkti par katru FPS pie ātruma no 291 PS.
5.5.8. Par lamāšanos spēles laikā uz laukuma sods — 10 punkti par katru gadījumu.
5.5.9. Spēlētājs, kurš pamet laukumu slepus, atbilstoši punktam 3.16 — iegūst 10 soda punktus.
5.6. Lēmumu par komandas diskvalifikāciju piešķir tikai vecākais laukuma tiesnesis, bet obligāti jābūt galvenajam tiesnesim, kuru palūdzis kāds no laukuma tiesnešiem. Komandas diskvalifikācija tiek piešķirta sekojošos gadījumos: agresīvs, fizisks kontakts vai fiziskā kontakta izprovocēšana; pastāvīga nepakļaušanās tiesnešu lēmumiem; lamāšanās un draudu izteikšana tiesnešiem, spēlētājiem un skatītājiem.
5.7. Spēles rezultāts beigās tiek noskaidrots no gūtajiem spēļu punktiem: 10 punkti par katru nošauto pretinieka spēlētāju; 20 punkti par to, ka pirmie paņēmuši karogu; 50 punkti par karoga nogādāšanu savā bāzē; secinājumi, par spēli max. ko var savākt ir 120 punkti.
5.8. Komanda, kura vēlas iesniegt protestu par neapmierinātu spēles rezultātu vai kādu tiesneša lēmumu, tad tas ir jāiesniedz rakstiskā veidā galvenajam tiesnesim līdz nākošās spēles sākumam. Protests tiek pieņemts tikai no komandas kapteiņa. Situācijas atjaunošanai, kura skaitās kā strīdus situācija, komandas kapteinis var ar vecākā tiesneša atļauju uzaicināt spēlētāju, kurš bija iesaistīts situācijā, vecākajam tiesnesim obligāti jāuzaicina tieši tas tiesnesis, kurš atradies vistuvāk notikušajai situācijai. Galvenā tiesneša lēmums ir noteicošais un neapstrīdams.
5.9. Komandas, kuras tīšuprāt izmanto neizskaidrojamo situāciju protestus, gala lēmumā galvenais tiesnesis var piešķirt soda punktus tai komandai.
Tiesneši un tiesāšanas secība.
6.1. Lai varētu rīkot sacensības ir vajadzīga vismaz viena tiesnešu grupa, kurā ietilpst: vecākais laukuma tiesnesis; ne mazāk kā 3 laukuma tiesneši; tiesnesis — hronometrāžists.
6.2. Vecākais laukuma tiesnesis ir atbildīgs par visām spēlēm, kuras notiek uz laukuma. Galvenajam tiesnesim ir pakļauta visa tiesnešu brigāde un abu komandu spēlētāji. Tikai vecākajam tiesnesim ļauts pieņemt lēmumus par visiem jautājumiem, kas ir izveidojušies sakarā ar spēli un protokola parakstīšanu. Vecākais tiesnesis pieņem lēmumu kā tiks izvietoti tiesneši pa visu spēles laukumu.
6.3. Pirms spēles dienas vecākajam tiesnesim ir jāpārliecinās: lai būtu laukums gatavs spēles dienā, savākti pietiekoši daudz spēles karogi, apsēji, protokoli, pildspalvas, svilpes u.t.t.; hronometrāžas zonai jвbūt gatavai. Vecākajam tiesnesim ir jānoorganizē tiesnešu darbs uz laukuma ņemot vērā reljefu un vietu, kur noslēpties, sekot tiesnešu darbam uz laukuma, un nepieciešamajos gadījumos griezties pie galvenā tiesneša pēc papildus laukuma tiesnešiem. Spēles laikā vecākais laukuma tiesnesis izpilda tādas pašas funkcijas, ko arī laukuma tiesneši.
6.4. Pirms protokolu parakstīšanas vecākajam tiesnesim ir laicīgi jāaizpilda protokols un jādod komandu kapteiņiem parakstīties; piedāvāt iesniegt rakstisku protestu tajā gadоjumā, ja atsakās parakstīt protokolu.
6.5. Tiesneši laukumā seko: lai spēlētāji laukumā ievērotu noteikumus; noziņot par neitrālu spēlētāju; ir tiesīgi pielietot soda sankcijas pret spēlētājiem; noņemot nost no &lquot;nošautajiem&lquot; spēlētājiem apsējus; dod starta signālus; ir tiesīgi apskatīt ieročus un spēlētājus jebkurā spēles laikā, izteikt aizrādījumus spēlētājiem; pieņemt lēmumu, kad spēlētājs ir izšauts kaut kādā veidā ir jānorāda spēlētājam ta vieta, kurā ir bijis trāpījums un krāsa ir atstājusi traipus.
6.6. Tiesnesis — hronometrāžists ir tiesīgs: veikt ieroču apskati; gadījumā, kad ātrums ir pārsniegts pēc spēles uz atkārtotās hronometrāžas, tad komandai tiek piešķirti soda punkti. Tiesneša — hronometāžista pienākumos ietilpst: sekot līdzi, lai visiem ieročiem atbilstu ātrums, veikt pēc spēles hronometrāžu; ziņot laukuma vecākajam tiesnesim par soda punktiem.
6.7. Priekš spēļu rezultātu sakopojuma tiek izveidots sekrateriāts, kura ietilpst: tiesnesis — hronometrāžists, sekretāre. Sekretariāta biedri ir oficiālas personas, kuru lēmumi un prasības ir obligāti priekš visiem spēlētājiem, ja tikai neiespaido īstos noteikumus. Turnīros, kuros piedalās līdz 10 komandām, ir pieļaujama sakopošana.
6.8. Tikai tiesnesim — informatoram ir tiesības: glabāt spēļu protokolus; aizpildīt un veikt korekcijas kopējā tabulā; sekot, lai pareizi tiktu aizpildīti pieteikumi; organizēt un dot papildus darbus sekretāram.
6.9. Tiesnesim informatoram darba pienākumos ietilpst: sekot, lai tiktu saglabāti spēļu protokoli; laicīgi savākt pieteikumus un sekot, lai būtu pareizi aizpildīti; laicīgi aizpildīt un ieviest attiecīgās izmaiņas gala tabulā; organizēt sekretāru darbu, informēt spēlētājus un skatītājus par spēles gaitu; iepazīstināt skatītājus ar komandām, dalībniekiem, un tiesnešiem; piedāvāt sadarbību vadot spēles; paskaidrot skatītājiem, kādu lēmumu un kāpēc tiesnesis ir pieņēmis, par kādu spēlētāja kļūdu.
6.10. Tikai sekretariāts ir tiesīgs savākt no vecākā laukuma tiesneša spēļu protokolus un laiku pa laikam tiesnešu sekretāram jāziņтo kāds ir spēles iznākums.
6.11. Jebkurš tiesnesis vai sekretārs, kurš ir ievērojis drošības tehnikas pārkāpumus ir obligāti un nekavējoties jāziņo par to galvenajam tiesnesim.
6.12. Tiesnešu sastāvā ietilpst: galvenais tiesnesis, galvenā tiesneša vietnieks, tiesnesis — informators, vecākais laukuma tiesnesis, sacensību ārsts (kurš tiesīgs aizstāt galveno tiesnesi).
6.13. Galvenais tiesnesis nes pilnu atbildību par novadītajām sacensībām, kuras pilnībā atbilst noteikumiem, kura darba pienākumos ietilpst: kontrolēt vietu sagatavošanu sacensībām; vadīt tiesnešu darbu un risināt visas problēmas, kuras saistītas ar sacensībām; sadalīt tiesnešu darbu un apstiprināt spēļu sarakstus; nodrošināt dalībniekus, skatītājus un masu mēdiju pārstāvjus ar informaciju par sacensībām un to rezultātiem; apstiprināt sacensību rezultātus un novērtēt tiesnešu darbu; gadījumos, kad tiesnesis ir redzējis kā laukuma tiesnesis ir nonācis pie nepareiza lēmuma un apstiprinājis to, tad piedāvā caur vecāko tiesnesi risināt šo jautājumu. Galvenā tiesneša rīkojumi ir obligāti jāiegaumē visiem sacensību dalībniekiem.
6.14. Galvenais tiesnesis ir tiesīgs: tiesnešus sacensību laikā izsūtīt no sacensībām, kurš nav ticis galā ar saviem darba uzdevumiem; pārcelt vai atlikt sacensības, kas saistītas ar sacensību vietu nesagatavošanu; ieviest izmaiņas sacensību programmā, tikšanās sarakstus vai tiesnešu rīkojumus (ja tajā ir kāda nepieciešamība).
6.15. Galvenā tiesneša vietnieks ir atbildīgs par to, lai tiktu rīkotas sacensības tur, kur tika paredzēta sacensību vieta. Kad galvenais tiesnesis ir citās darīšanās, tad viņa vietnieks ieņem šo amatu un pārņem viņa visus pienākumus, vietnieks var izmantot visas galvenā tiesneša tiesības.
Права РЅР° копирование © Peintbols - Paintball - Пейнтбол Р’СЃРµ права защищены.
Главная 
